Šobrīd doma par pārsēšanos no sava iemīļotā benzīna vai dīzeļdzinēja auto uz elektroauto spēj iepriecēt vienīgi rūdītus „zaļos”. Tas ir tikai loģiski, jo pagaidām mums elektroauto saistās vien ar klusi slīdošām vabolēm, kuras jālādē bez maz vai divreiz dienā. Taču šis uzskats var teikt, ka jau tagad ir novecojis, jo vairāki auto ražotāji ir spējuši uzbūvēt savus elektroauto, kuri spētu apmierināt visas izlepuša autobraucēja vajadzības. Pašlaik pie saviem elektroauto, kuri jau ir praktiski gatavi ražošanai, jau ir tikuši Hyundai, Subaru, BMW, Audi, Mercedes, VW, Peugeot, Toyota. Tomēr līdera karogs pieder Renault-Nissan sadarbībai: franko-japāņu koncernam jau ir vesela elektro auto gamma. Nissan Leaf pretendē uz tirgus līdera godu vismaz sākumā, jo tam ir jau ap 20 tūkstoš rezervāciju.
Kur uzlādēt?
Pagaidām absolūti nav skaidrs, kur un kā varētu uzlādēties elektroauto. Pilsētās tā varētu būt maksas nakts auto stāvvietu opcija. Skandināvijas valstīs daudzi auto ziemā pa nakti jau tiek pieslēgti pie elektrotīkla, lai no rīta auto jau uzsilis gaidītu savu saimnieku. Lai uzlādētu auto no parastā elektrotīkla, būs nepieciešamas aptuveni 7 stundas. Protams, ka būs arī speciālās elektro uzlādes stacijas, kurās ar augstsprieguma rozeti elektroauto būs iespējams uzlādēt 30-40 minūtēs.
Attīstītajās valstīs jau ir sākusies aktīva elektro uzlādes staciju ieviešana. Te gan līderis nav Japāna, kurā uz šī gada sākumu bija tikai 60 elektro uzlādes stacijas. Pagaidām līderos ir centrālās Eiropas valstis, kurās jau kopā ir ap 500 Park&Charge uzlādes stacijas. Taču amerikāņu ambiciozais plāns noteikti ievirzīs ameriku pirmajā vietā jau tuvākajā laikā – valdība ir piešķīrusi 99,8 miljonus dolāru, lai izveidotu 11 tūkstošus lielu elektro uzlādes staciju tīklu pa visu Ameriku. Tātad viena uzlādes stacija maksās ap 9 tūkstošiem dolāru. Nav nemaz tik dārgi.
Stāvēt uzlādes stacijā 30 minūtes ir diezgan nepatīkami ilgi. Viduslaikos, kad pārvietošanās notika ar zirgiem, bija iespējams viesnīcās apmainīt zirgus un traukties tālāk. Diemžēl pagaidām katram elektroauto ir sava uzlādes ierīce un nav ātri maināmu akumulatoru, tāpēc uz šo brīdi zināmie elektro auto diemžēl būs jāuzlādē vai nu pa nakti vai jāpasēž 30 minūtes uzlādes stacijā. Vienīgi Renault jau ir aizdomājušies par šo problēmu un ir nolēmuši atlicināt samērā lielus līdzekļus, lai būvētu savus akumulatoru apmaiņas punktus. Karogs viņiem rokā, un lai pārējie arī ātri saprastu šī soļa nozīmīgumu. Ja parēķina, nemaz tik ļoti tas nesadārdzina uzlādes stacijas būvniecību. Ja pieņem, ka vienu akumulatoru var uzlādēt pa 30 minūtēm, bet viena akumulatora apmaiņai nepieciešamas 3 minūtes, tad pietiek ar 10 akumulatoru lielu krājumu katrā stacijā.
Cik maksā braukšana ar elektroauto?
Cik tad īsti izmaksā brauciens ar elektro auto? Centīsimies izrēķināt. Par piemēru ņemsim to pašu Renault Fluence Z.E. Pilna akumulatoru uzlāde nodrošina 22 kilovatstundas, un ar to var nobraukt 160 kilometrus. Tātad 100 kilometrus var nobraukt ar 13,75 kV/h. Kas ir apmēram nepilns lats. Neviens iekšdedzes auto nespēj pa 1 latu nobraukt 100 kilometrus! Tātad braukšana ar elektroauto ir ļoti, ļoti lēta.
Skaidrs, ka elektrības cenas, palielinoties pieprasījumam, var krietni mainīties. Bet pašlaik daudzās Eiropas valstīs var maksāt ikgadēju maksu 200EUR apmērā un lietot elektro enerģiju bez ierobežojumiem.
Problēmas!
Katru ziemu varam redzēt, ka jau pašreizējie automašīnu akumulatori sagādā lielas problēmas. Diemžēl aukstuma izturīgi akumulatori pagaidām nav izgudroti. Tāpēc valstīs, kur ziema ir šī vārda īstajā nozīmē, pagaidām elektroauto ir bez maz vai fantastika. Vai arī, tāpat kā kabrioleti, sezonas auto. Tāpat arī solītie 160 kilometri nobraukuma ar vienu uzlādi ir iespējami bez maz sterilos apstākļos. Jau pašlaik, braucot ar hibrīdauto ar lielu slodzi, akumulatorus iztukšot var daždesmit minūšu laikā.
Protams, pašreizējais Mira EV rekords izskatās daudzsološs. Elektroauto uz Daihatsu Mira bāzes spēja nobraukt vairāk kā tūkstoš kilometrus. Taču šie rezultāti nav īsti „godīgi”, jo šis auto nav derīgs ikdienas braukšanai, jo no tā tika izņemts ārā viss „liekais”, pat aizmugurējie sēdekļi. Tukša konservbundža.
Tāpēc var teikt, ka akumulatoru kapacitātes tehnoloģiju attīstība joprojām paliek galvenais bremzējošais faktors elektro auto attīstībā. Skaidrs, ka 160 kilometri ir sasodīti maz pat Latvijas iedzīvotājam, ja vien tas nav kāds pilsētas jefiņš, kuram nav lauku omes. :)
Vēl viena nianse – pagaidām akumulatori ir diezgan smagi un dārgi. Šobrīd pieejamie elektroauto maksās aptuveni 1,5 reizes vairāk kā attiecīgās klases iekšdedzes dzinēju auto. Interesanti gan, jo savukārt varu nosaukt daudz dārgu detaļu, kas nav nepieciešamas elektroauto – ieplūde, izplūde, dažādi sensori, dzeses radiatori, turbīna, eļļas, filtri. Bet tik un tā dārgāks ir elektroauto. Nu, nu…
Valsts atbalsts
Pie pašreizējām elektro auto cenām un to trūkumiem, pat valstīs, kur ir ļoti spēcīgi attīstīta zaļo kustība, pieprasījums pēc elektroauto ir samērā neliels. No Angelas Merkeles paziņojuma, ka vācieši tuvāko 10 gadu laikā nopirks ap 1 miljonu elektroauto, ir skaidrs, ka arī Vācija atcels savu līdzšinējo lēmumu nesubsidēt elektro auto iegādi, un droši vien sāks aktīvi atbalstīt iedzīvotājus ar nodokļu atvieglojumiem. Savukārt Japānā pašlaik par Mitsubishi i-MiEV, kurš maksā 43 tūkstošus dolāru, jāpānas iezīvotājam jāmaksā vien 75% no cenas, pārējo sedz valsts. Arī Amerikā iedzīvotāji ar nodokļu atvieglojumiem līdz 7500 dolāriem tiek stimulēti iegādāties hibrīdauto. Kas notiks Latvijā?
Drošība
No drošības viedokļa elektroauto ir ļoti bīstami apkārtējiem, jo īpaši vājredzīgajiem. Lieta tāda, ka līdz 30 kilometriem stundā šie auto nerada praktiski nekādu troksni. Tāpēc pašlaik gan ASV, gan Lielbritānijā tiek izstrādāts likums par obligātu mākslīgo troksni, ko radītu šie auto. Pagaidām visreālākā ir iekšdedzes dzinēju trokšņa imitācija, taču Lielbritānijā Jorkas universitātē tiek pētīta arī iespēja izmantot dažādas trokšņu alternatīvas, piemēram mūzikas izmantošana un, protams, kur nu bez skaņām, kuras rada fantastikas filmās sastopamie transporta līdzekļi. Būs mums tomēr sava Futurama! :)
Sērijveida elektroauto šodien un rīt
Kā pirmo droši vien jāmin nemērā pārreklamēto Telsa Roadster. Jāatzīst, ka tā dinamiskie rādītāji ir ļoti pārliecinoši – līdz 100 kilometriem stundā tas spēj ieskrieties pa nieka 3,9 sekundēm. Šasija izstrādāta pie Lotus sporta auto ražotājiem. Pēc izskata ļoti līdzīgais Lotus Elise sporta auto tiek ražots jau vairāk kā divus gadus, taču pa šo laiku ir pārdoti vien nieka 900 eksemplāri, kaut gan plānots bija pārdot vismaz 3 tūkstošus eksemplāru gadā. Nav nekāds brīnums, jo nav nemaz tik daudz cilvēku, kas gribētu maksāt 99 tūkstošus eiro par auto, kura benzīnmotora līdzinieks maksā divreiz mazāk.
VW Golf Blue-e-Motion. Tas ir viens no elektroauto pasaules jaunuļiem, kurš tika prezentēts tikai šī gada maijā. Pēc savas dinamikas tas būs ekvivalents 1,6 litru benzīndzinēja automobīlim – 11,8 sekundes līdz 100 kilometriem stundā. Tiesa gan, ja benzīnversija spēj ieskrieties līdz 188 kilometriem stundā, tad elektroauto tikai līdz 138 kilometriem stundā. Tā akumulators spēs izturēt 145 kilometrus garu gabalu. Pirmā versija jau nākošgad būs pieejama tikai izmeklētiem korporatīvajiem klientiem kā testa auto. Toties pēc diviem gadiem Volkswagen saimei piebiedrosies uzreiz divi elektroauto. Kopā ar Golfu dienasgaismu ieraudzīs arī miniauto Up!, kurš tika atrādīts kā konceptauto pagājušā gada Frankfurtes auto izstādē.
Nissan Leaf. Japāņi pagaidām ir priekšā vāciešiem elektroauto ražošanā. Ne tikai tāpēc, ka viņu Golf-klases auto spēj ar vienu uzlādi nobraukt par 15 kilometriem vairāk, bet tāpēc, ka viņiem jau ir reāls pārdošanā esošs auto. Pašlaik šo auto ražo ne tikai Japānā, bet arī ASV un Lielbritānijā. Plāni ir samērā ambiciozi – plānots pārdot vairākus desmitus tūkstošu auto gadā. Cena ap 32 tūkstošiem dolāru.
Chevrolet Volt un Opel Ampera. Tie abi ir Golf-klases sedani-dvīņi. Kaut kas pa vidu starp elektroauto un hibrīdu. Tiem ir benzīna dzinējs, taču tas nav savienots ar riteņiem (piere neizpratnē saraucās?). Jā, lai cik dīvaini tas nebūtu, šis benzīna dzinējs ir domāts, lai lādētu akumulatorus priekš elektromotora. Pie tam šis benzīna dzinējs ir domāts vairāk kā rezerves variants. Ir plānots, ka auto īpašnieks katru vakaru savu auto uzliks lādēties, un no rīta tam būs auto, kurš ar vienu uzlādi spēs nobraukt 64 (tikai!!!) kilometrus. Taču, saskaņā ar vidējo statistiku, ar to pietiek 75% amerikāņu, lai nokļūtu savā darbā. Liekas neticami. Lai nu kā, ar benzīndzinēja papildus uzlādes palīdzību šie auto spēs nobraukt 483 kilometrus. Ārēji auto izskatās pēc parasta sedana. Dinamiskie rādītāji gan varētu būt tīri patīkami, jo elektromotors spēj attīstīt 149 zirgspēku lielu jaudu. Pārdošanas sākums tiek nolikts uz novembri. Par cenu pagaidām zināms vien tas, ka tā būs zem 30 tūkstošiem dolāru, ja izmantos Amerikā pieejamos nodokļu atvieglojumus. Pirmajā gadā plānots pārdot 10 tūkstošus auto, otrajā jau ap 60 tūkstošiem.
Renault Fluence Z.E. Šis pašlaik ir vislielākais elektro auto. Izmēros kaut kas starp Golf-klasi un „D” klasi. Salīdzinot ar parasto Fluence, tas ir par 13cm garāks. Tiesa gan vietas salonā ir drīzāk mazāk nekā vairāk. Arī bagāžas nodalījuma tilpums, pateicoties akumulatoru izvietojumam, ir samazinājies no 530 litriem uz 300 litriem. Neko diži ņiprs šis auto ar saviem 95 zirgspēkiem nebūs. Salīdzinājumam, Golfam ir 113 zirgspēki, Nissan Leaf 109 zirgspēki. Fluence Z.E. nonāks pārdošanā 2012.gadā.
Renault Kangoo Z.E. Elektrisks komerctransports varētu būt ļoti izdevīgs tām kompānijām, kurām nepieciešams nogādāt kravas nelielos attālumos. Tiesa gan, motors ir samērā vājš, tikai 60 zirgspēki un 226Nm. Taču ļoti iespējams, ka tieši elektroauto kā kravu pārvadātājs var gūt popularitāti. Tas tāpēc, ka elektromotori ir ļoti dinamiski, to maksimālais griezes moments ir uzreiz no pašiem mazākajiem motora apgriezieniem. Interesanti, cik šāds auto spētu nobraukt ar pilnu kravu. Uz to autoražotājs piesardzīgi neatbild.
BYD E6. Tāpat kā ķīniešu iPhone ir ar 3x vairāk „fīčām” kā oriģināls, tāpat arī ķīniešu BYD E6 solās būt pārāks par japāņu un Eiropas elektroauto modeļiem. Ja noticam viņu solījumiem, tad E6 ir krosovers, kuram ir pašlaik visjaudīgākie akumulatori (48kV/h), un ar vienu uzlādi tas spēj noripināties 330 kilometrus. Tam ir pieejama vairāku dzinēju gamma, no kuriem pats vājākais ir 101 zirgspēka priekšpiedziņas versijā. Savukārt jaudīgākajā versijā šis auto ir aprīkots ar 215 zirgspēku priekšā un 54 zirgspēku jaudīgu dzinēju aizmugurē. Šāds elektroauto jau ir samērā dinamisks, līdz 100 kilometriem stundā tas spēj ieskrieties pa 8 sekundēm. Skaidrs, ka jaudīgākajā versijā akumulators knapi spēs apgādāt rijīgo auto, taču ķīnieši jau ir sasolījuši 72 kilovatstundu akumulatoru. Tas pašlaik ir šerpākais solījums tirgū. :) Pirmās nelielās E6 partijas jau tiek izmantotas Ķīnas tirgū kā taksometri, taču jau šogad BYD E6 tiks tirgots arī Amerikā un nākošgad – Eiropā. Tā cena būs ap 40 tūkstošiem dolāru.
Pa lielam ķīniešu solījumiem jau sen maz kurš tic, taču kompānija BYD šobrīd pieder pasaulē zināmam investoram Vorenam Bafetam, kurš ir pazīstams kā cilvēks, kurš nekad neielaižas riskantos projektos.
Tuvākajā nākotnē
Vācu premium klases trijnieks vel nav sērijveidā sākuši ražot nevienu elektroauto. Taču gan BMW, gan Audi, gan Mercedes sola, ka viss notiks tuvāko 2-3 gadu laikā. Šobrīd šķiet, ka pirmais elektrobavārietis būs pilsētas auto Megacity Vehicle, par kuru zināms vien tas, ka tam būs super viegls korpuss. Savukārt Audi visticamāk elektroērā ieripos ar savu A1 hečbeku. Turpretī Mercedes domā par kaut ko lielāku – tā elektroauto būs B-klases auto modifikācija, kurus sāks ražot jau šī gada beigās.
Jau pavisam drīz ieraudzīsim Subaru Stella, Smart ED, Hyundai i10 EV, Citroen C1 ev`ie. Šie visi auto uz šo brīdi ir dažādās gatavības stadijās. Ir skaidrs, ka praktiski visi auto ražotāji ir sapratuši, ka bez elektroauto neiztikt. Pat Toyota, kura jau vairākus gadus ir strādājusi hibrīdauto lauciņā, ir apsolījusi uz 2012.gadu radīt vairākus elektroauto bez iekšdedzes dzinējiem.
Kad pienāks tas brīdis, kad auto salonos vairs nebūs neviena benzīn vai dīzeļdzinēja auto? Ne tik ātri. Tiek prognozēts, ka kopumā elektroauto ienāks pasaules tirgū diezgan lēni un tuvāko 10 gadu laikā spēs iekarot vien 5-15% tirgus. Bet tas ir tikai sākums.
Tiesa gan, ļoti noderīgi ir saprast un prognozēt visādas biznesa iespējas, kas paverās saistībā ar elektroauto: elektro uzlādes stacijas, akumulatoru ražošana vai utilizācija, elektroauto utilizācija un daudzas citas. Manuprāt, reizē ar elektro auto invāziju, mēs piedzīvosim to brīdi, kad mašīnu varēs nopirkt arī pārtikas veikalā nevis tikai pie lielus uzcenojumus turoša autorizētā dīlera. Lētā segmenta auto noteikti būs pieejami visos lielveikalos.
